Grupa Paslēpes radusies 1997. gadā, kad trīs Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēkņi: Mārtiņš Ābols, Ervings Znotiņš un Māris Prindulis sadomāja, ka nenāktu par sliktu kopā uzspēlēt. Laika gaitā grupa sastāvu ir vairākkārt mainījusi. Šobrīd grupā dalību, kā sacīt jāsaka ņem: Mārtiņš Ābols - balss Ervings Znotiņš - ģitāra Andris Dzenis - ģitāra Armands Treilihs - bass Gatis Linters - bungas 1997.gada rudenī trīs, pirms tam muzikāli, dažādi izglītoti, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēkņi Mārtiņš Ābols, Ervings Znotiņš un Māris Prindulis nodibina grupu. Mārtiņš izdomā, ka viņš tagad būs baigais basists un vēl dziedātājs, Ervings un Māris ķeras pie ģitārām. Tiek atrasts arī iztrūkstošais bundzinieks (Mārtiņš Zemītis) un pamazām viss sāk notikt. Par pirmo grupas mēģinājumu vietu kļūst ģimnāzijas izbijusī šautuve skolas pagrabā. Kā jau nākās pirmās kopīgi izpildītās dziesmas ir visādi Bītlu gabali, taču pamazām Mārtiņš un Ervings arī sāk štukot kautkādas dziesmiņas . Par nelaimi, grupas bundzinieks, visu plaukstošo 1998. gada pavasari pavada jau minētajās mēģinājuma telpās dažādi izklaidējot gan sevi, gan apkārtējos, tādejādi galīgi apstulbstot un sanaidojoties skolotājiem. Naidīgajam konsīlijam sanākot tiek izlemts, ka mūsu brašais bundzinieks ir jāizmet no skolas. Viņš galīgi sakreņķējas un aizbēg uz Saldu- mēs paliekam bez bundzinieka. Taču ar to vēl viss nebeidzas, pienāk vasara un visi grupas dalībnieki aizmūk uz savām lauku fazendām, pārtraukdami grupas darbību līdz dziļam 1998. gada rudenim. Īsti par darbību arī to ir grūti nosaukt- drīzāk tāda bakstīšanās, ne bundzinieka ne arī īstas sajēgas ko un kā.Pat nosaukuma grupai vēl nav. Starp citu - nosaukums PASLĒPES nāca pilnīgi nejauši, tā , ka neviens šodien vairs īsti nevar atcerēties no kura un kādos apstākļos. Varbūt, tā arī labāk, lai katrs domā kā grib. Ilgi gaidītais lūzums notiek 1999.gada sākumā, kad grupā Paslēpes sāk spēlēt ilgi gaidītais, taču iemaņās zaļais bundzinieks Gatis Linters. Kā arī tik pat pēkšņi parādās basģitārists Armands Treilihs, kas savukārt ļauj Mārtiņam likt pie malas bassu un sākt riktīgi dziedāt. Tas viss kopā kļūst par iemeslu straujai izaugsmei un vispārējiem priekiem. Savā ziņā to var uzskatīt par grupas Paslēpes otro dzimšanas dienu. 1999.gada jūlijā Paslēpes sniedz pirmo koncertu kā sacīt jāsaka publiskā vietā-krogā “Tim Mc Shane’s”. Turpmāk koncerti krogā notiek bez maz vai katru mēnesi ( spēlēts gan pirmajā septembri, gan haloweenos, gan kaut kur ap jaunā gada pusi). Pamazām parādās piedāvājumi spēlēt dažādos pasākumos. Oktobrī tiek spēlēts LU fizmatu un Latvijas Kultūras akadēmijas fuksenēs. Ziemā divas reizes spēlēts Mūzikas akadēmijas studentu klubā pret AIDS pasākumos. 2000.gada jūnijā grupa mēģina startēt festivālā "Sinepes un Medus", taču zināmu iemeslu dēļ tālāk par konkursa atlasi netiek. Jūlija beigās no grupas personisku apsvērumu vadīts, apspriežoties ar pārējiem grupas dalībniekiem aiziet Māris. Kaut arī tādas lietas nenotiek tā pēkšņi, un to, ka Māris aizies visi iepriekš iekšēji zināja un juta, notikušais nekādas patīkamas izjūtas nesagādāja. Tiek atrasts jauns ģitārists Andris Dzenis. Jauns - tiešā vārda nozīmē, viņš ir trī gadus jaunāks par pārējiem grupas dalībniekiem, taču ģitāru spēlē kā "baigais vīrelis". Andris iekļaujas grupas darbu un nedarbu apritē ar tik lielu apņēmību, ka pirmās nedēļas laikā apgūst divu stundu repertuāru kārtējam grupas Paslēpes koncertam "Tim McShane's", un pēc mēneša kopā ar grupu kāpj uz lielās skatuves Ogrē, pasākumā "Roknakts pēdējais valsis", kurā grupa uzstājās starp tādām senioru grupām kā Opus Pro, Menuets un Credo.